Laipni lūdzam viesnīcā Valdemārs - mājā ar vēsturi!

Mans vārds ir Aleksandrs Čakste; esmu viesnīcas Valdemārs direktors. Jūsu apciemojuma laikā pie mums “Clarion Collection Valdemārs” mēs nodrošināsim visas nepieciešamās ērtības, un parūpēsimies par to, lai šeit pavadītais laiks Jums paliktu atmiņā kā patīkams piedzīvojums.

Mans vecvectēvs Antons Benjamiņš ir dzimis 1860. gadā, 19. gadsimta beigās viņš bija skolotājs un arī mājskolotājs tām ģimenēm, kas dzīvoja tagadējā viesnīcas ēkā.

Antons Benjamiņš apbrīnoja šo ēku un ģimenes kas tajā dzīvoja; vēlāk viņš nolēma ēku nopirkt. Ar laiku viņš kļuva par veiksmīgu biznesmeni. Vislielākās pūles Antons Benjamiņš veltīja tieši latviešu avīžu un grāmatu izdevniecību sektorā. 1901 gadā, Antons beidzot ieguva ēku savā īpašumā; sākās ēkas rekonstrukcijas darbi.

1934 gadā, Antona meita Marta, manas mātes vecmāmiņa, pārcēlās uz restaurēto ēku kopā ar savu ģimeni (vīru Mintautu un viņu bērniem Jāni un Aiju). Ģimene šeit nodzīvoja vairākus gadus, vislielākajā dzīvoklī, kas atradās trešajā stāvā.

Tieši šī paša stāva telpas izmantoja Gestapo, lai vēlāk tur nopratinātu Mintautu -manas mātes vectēvu. Viņš tika turēts aizdomās par saistību ar latviešu neatkarības kustību. Mintauts pēc kāda laika tika atbrīvots, bet viņa brāli notiesāja un deportēja uz koncentrācijas nometni Stuthofā. Pirms daudziem gadiem mans vectēvs Jānis man stāst;ija par to, kā viņš no Valdemāra ielas devās uz vilciena staciju pēdējo reizi, lai atvadītos no sava tēvoča.

1944 gadā Marta un Mintauts ar bērniem Jāni un Aiju bēga uz Zviedriju. Viņu briesmu pilnais ceļš veda caur Latvijas okupētajiem laukiem uz Ventspili Latvijas rietuma krastā. Vienīgais veids, kā tikt prom bija mazās zvejnieku laiviņas, kas nogādāja viņus drošībā - Gotlandē.

Es pats pirmo reizi apciemoju Latviju 1989. gadā. Tas bija ļoti interesants un aizkustinošs brauciens. Mūsu ģimenei bija jābrauc ar kuģi caur Helsinkiem uz Tallinu, un no turienes ar autobusu uz Rīgu. Kopā ar mani ceļojumā devās mana māte, brālis, tēvocis, vectēvs un vecmāte. Šī bija pirmā reize 45 gados kad mani vecvecāki atgriezās savā dzimtenē. Mēs dzīvojam vienīgajā oficiālajā tūristu viesnīcā, Intourist (tagadējā Reval viesnīca). Musu pirmajā vakarā Rīgā, mans vectēvs pēkšņi teica: „Mēs kādreiz šajā apkārtnē dzīvojām. Aizejam apskatīties vai ēka vēl tur ir”. Mēs nolēmām aiziet līdz Valdemāra ielai un mums par brīnumu ēka tiešām vēl bija tur. Vēlāk uzzinājām, ka padomju okupācijas laikā, ēku izmantoja kā viesnīcu padomju militārajiem virsniekiem un tajā vairs nedzīvoja privātpersonas.

Beidzot, 1991. gadā, kad Latvijas Republika atguva savu neatkarību, mūsu ģimene oficiāli atguva šo ēku savā īpašumā.

2003. gadā, mūsu ģimene, kopā ar brālēnu Jāni Benjamiņu nolēma veikt pilnīgu ēkas rekonstrukciju un pārveidot to par modernu un draudzīgu viesnīcu. Process ir bijis laikietilpīgs un grūts, bet redzot, kāds ir gala rezultāts, liekas, ka visas pūles ir bijušas to vērtas.

Vislielākais gandarījums man personīgi bija 2005. gada augustā, kad atvērām viesnīcas pirmo daļu, un vēlāk 2006. gada maijā, kad notika visas viesnīcas oficiālā atklāšana.

Šodien mana māsīca Maria, māte Kristīne, tēvocis Kārlis un es visi esam aktīvi iesaistīti viesnīcas vadīšanā - to tiešām var saukt par ģimenes uzņēmumu.

Es ceru, ka jūs izbaudīsiet savu viesošanos viesnīcā Valdemārs!

Laipni lūdzam!
Aleksandrs Čakste.
Hotel Valdemars, Riga, Latvia